Search results for "Franas stāvs"
showing 10 items of 10 documents
Devona Pļaviņu svītas dolomītu fizikāli mehāniskās īpašības
2020
Maģistra darba mērķis ir raksturot augšējā devona Pļaviņu svītas dolomītus, ka arī raksturot to fizikāli-mehāniskas īpašības pētāmajās atradnēs, kuras atrodas Latvijas centrālajā un ziemeļaustrumu daļā. Pētījuma izstrādes laikā lauka darbu ietvaros tika veikti atseguma sienu dokumentācijas un paraugošanas darbi. Izmantojot plānslīpējumu pētījumus un Losandželosas un Mikro-Devāla nodilumizturības testus, tika iegūta nepieciešamā informācija par ieža fizikāli-mehāniskajam īpašībām un tekstūras un struktūras ietekmi uz tām. Pētījuma rezultātā secināts, ka Pļaviņu svītas dolomītu fizikāli-mehāniskas īpašības pasliktinās no Latvijas ziemeļaustrumiem uz rietumiem. Papildus tika secināts, ka dolom…
Devona Stipinu svītas dolomītu fācijas un veidošanās apstākļi
2020
Bakalaura darba mērķis ir veikt Stipinu svītas nogulumiežu fāciju analīzi un sedimentācijas apstākļu interpretāciju, pamatojoties uz lauka darbiem un apskatīto literatūru. Pētījuma ietvaros ir dokumentēti 10 atsegumi, kuri atrodas Kurzemē un Zemgalē. Nogulumiežu fāciju nodalīšana tika balstīta uz lauku darbos veiktajiem mērījumiem un to pēcapstrādi. Darba rezultātā ir nodalītas 10 fācijas un 2 fāciju asociācijas – vidējā līdz augšējā plūdmaiņu zona ar mālaini karbonātisko nogulu sedimentāciju, kā arī apakšējā plūdmaiņu zona līdz atklātam šelfam ar karbonātu sedimentāciju.
Akantožu (Acanthodei) atliekas no Latvijas augšējā devona siliciklastiskiem nogulumiem
2019
Mačute S. 2019. Akantožu (Acanthodei) atliekas no Latvijas augšējā devona siliciklastiskiem nogulumiem. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. Maģistra darbā ir pētīti augšdevona, Franas un Famenas stāva siliciklastiskie nogulumi, sniegta to veidošanās apstākļu interpretācija un noskaidrota akantožu zvīņu izplatība. Lauka darbi veikti laika periodā no 2016. gada jūlija līdz 2019. gada aprīlim. Mikrofosīlijas un smilšaino nogulumu paraugi ievākti Ogres svītas 8. atsegumā Gurovas gravā un Kalnamuižas atsegumā, Amulas svītas Gavēņu atsegumā, Mūru svītas Ķurbju, Vilku un Rukūzes atsegumā, Tērvetes svītas Klūnu atsegumā, kā arī Ketleru svītas Ketleru…
Devona Ogres svītas dolomītsmilšakmeņi Kalnrēžu atsegumā un to veidošanās apstākļu rekonstrukcija
2016
Bakalaura darba mērķis ir raksturot Kalnrēžu atsegumu joslā sastopamo Ogres svītas dolomītsmilšakmeņu sastāvu, struktūras un tekstūras, kā arī, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, rekonstruēt to veidošanās apstākļus. Lielākajos no pieejamiem atsegumiem tika dokumentēti 3 ģeoloģiskie griezumi, veikta pieslīpņu un plānslīpējumu izgatavošana, to analīze. Noteikts šo iežu sastāvs un uzbūve, veikti slīpslāņoto tekstūru mērījumi un raksturoti šo iežu veidošanās apstākļi. Pētījumu rezultātā noskaidrojās, ka dolomītsmilšakmeņi veidojušies mainīgos apstākļos – visticamāk plūdmaiņu kanālos un plūdmaiņu līdzenumos. To veidošanos ietekmēja bioturbācijas procesi apakšējā plūdmaiņu zonā, žūšana un brekčij…
Devona Daugavas svītas dolomītu litoloģiski rūpnieciskie tipi atradnēs Rīgas apkārtnē
2020
Bakalaura darbā “Devona Daugavas svītas litoloģiski rūpnieciskie tipi atradnēs Rīgas apkārtnē” ir raksturota Daugavas svītas dolomītu uzbūve ģeoloģiskajā griezumā, dolomītu veidu izplatības likumsakarības 5 dolomīta atradnēs Rīgas apkārtnē un Doles salas dolomīta atsegumā, kā arī nodalīti dolomītu litoloģiski rūpnieciskie tipi. Pētījuma ietvaros veikti lauka darbi, kuros veikta atseguma sienu dokumentācija. Pētījuma rezultātā secināts, ka 1. tipa ļoti izturīgie un 2. tipa izturīgie dolomīti ir visplašāk pārstāvēti Tūrkalnes, Kranciema un Kalnciema atradnēs.
Dolokrēti un to izplatība devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā
2020
Maģistra darbs ir par dolokrētiem un to izplatību devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā. Dokumentēts Amatas svītas ģeoloģiskais griezums Dolomītu kraujā un Īļaku iezī, veikti pieslīpējumu un plānslīpējumu pētījumi un stabilo izotopu analīze. Darba rezultātā noskaidrots, ka Amatas svītas augšdaļā aptuveni 4 m intervālā ir vismaz divi seno augšņu horizonti. Nogulumi ir drošām plūdmaiņu pazīmēm ir sastopami tikai zem šī intervāla. Maģistra darbā iegūtie dati norāda uz regresīvu sedimentācijas baseina attīstību devona Amatas laikposma beigās.
Devona Stipinu svītas dolomītu slāņkopas uzbūve un fizikāli mehāniskās īpašības Latvijā
2016
Maģistra darbā “Devona Stipinu svītas dolomītu slāņkopas uzbūve un fizikāli mehāniskās īpašības Latvijā” ir raksturota Stipinu svītas dolomītu uzbūve ģeoloģiskajā griezumā, to struktūra, mikrotekstūra pieslīpņos un plānslīpējumos, kā arī dolomītu fizikāli mehāniskās īpašības, un pētītas minēto īpašību kopsakarības. Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka dolomīta nodilumizturībai ir cieša saikne ar tā kristālu saaugumu, formu un izmēru, kas savukārt atkarīgi no ieža veidošanās apstākļiem un pēcsedimentācijas izmaiņām – dolomitizācijas, pārkristalizēšanās un šķīšanas procesiem. Pētītajiem Stipinu svītas dolomītiem ir ļoti cieša pozitīva sakarība starp Losandželosas un Mikro-Devala koeficienta vēr…
Devona Katlešu svītas mālaino nogulumu slāņkopas uzbūve un sastāvs Kupravas atradnē
2016
Bakalaura darbā raksturots Kupravas atradnē sastopamie Katlešu svītas mālaino nogulumu granulometriskais un minerālais sastāvs, kā arī to ģeoloģiskā griezuma uzbūve. Pētāmajā teritorijā veikti lauka darbi, ievākti kopumā 43 paraugi no 1 atseguma un 1 urbuma. Tiem veikta granulometriskā analīze, izmantojot sedigrāfu un hidrometru, kā arī minerāla sastāva analīze, izmantojot XRD metodi. Noskaidrots, ka visos pētītajos nogulumos ir relatīvi augsta <0,001 mm daļiņu proporcija (vidēji 49%), un ir ļoti augsts frakcijas <0,005 mm saturs (vidēji 73%). Frakcijas <0,001 mm īpatsvars frakcijā <0,005 mm vidēji ir 68%, bet tīros mālos 58-70%, kas neatbilst iepriekšējo pētījumu rezultātiem. Pētītajos nog…
Ogres svītas nogulumiežu sastāvs, to veidošanās apstākļi un mugurkaulnieku atliekas Makšinavas un Gurovas gravas atsegumos
2019
Reķe T. 2019. Ogres svītas nogulumiežu sastāvs, to veidošanās apstākļi un mugurkaulnieku atliekas Makšinavas un Gurovas gravas atsegumos. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 78 lpp. Bakalaura darbā ir pētīti augšējā devona Ogres svītas nogulumi un tajos esošās mugurkaulnieku fosīlijas. Makšinavas un Gurovas gravā atsegtajai Ogres svītai sastādīti detalizēti griezumi, ievākti smilšakmens un fosīliju paraugi. Veikta detalizēta granulometriskā analīze smilšainajiem nogulumiem un noteikta ievākto fosīliju taksonomiskā piederība. Sasaistot sedimentoloģisko un paleontoloģisko pētījumu rezultātus, tika precizēti nogulumu sedimentācijas apstākļi, ta…
Saderīgi dolomīti Cēsu Viduslaiku pils restaurācijai, Cēsu atradnes piemērs
2022
Bakalaura darba mērķis ir noteikt savā starpā saderīgus dolomītus no Cēsu (Lauciņu) atradnes un Cēsu Viduslaiku pils, izmantojot laboratorijā pieejamās analīzes un vizuālo diagnostiku. Darba ietvaros apsekota Cēsu (Lauciņu) atradne, izveidots karjera sienas atseguma griezums un paņemti paraugi, kā arī apsekota Cēsu Viduslaiku pils un izpētītas paraugu ņemšanas vietas. Laboratorijā noteikts paraugu ķīmiskais sastāvs, porainība un ūdens uzsūce, veikta izpēte mikroskopā. Darba mērķis tika īstenots, dolomīta paraugi savā starpā ir vizuāli saderīgi, gan pēc struktūras, gan pēc tekstūras. Dolomīta saturs paraugos ir no 80 līdz 90 %, kas ir ļoti labs rādītājs. Porainība un ūdens uzsūce pils paraug…